atsveicināties
atsveicināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Atvadīties ar sveicienu.
PiemēriAtsveicināties un aiziet.
- Atsveicināties un aiziet.
- «Uz redzēšanos, mīļā, uz redzēšanos!» Zvirgzdiņa atsveicinājās.
- Redzēdams mājastēva kustībās nevaļu, viņš nekavējās atsveicināties.
- «Man vēl tāls ceļš staigājams.» Atsveicinos no Oskara, un Gundega mani pavada līdz vārtiņiem.
Avoti: 1. sējums