uzlāsmot
uzlāsmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt lāsmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
PiemēriSkals lāsmoja un dzisa un atkal uzlāsmoja.
- Skals lāsmoja un dzisa un atkal uzlāsmoja.
- Viņa [hiēna] redzēja, kā Leo [lauva] lēca, kā rietošā mēness zilganajā atgaismā uzlāsmoja gludais, muskuļotais sāns..
Avoti: 8. sējums