aizlauzties
aizlauzties -laužos, -lauzies, -laužas, pag. -lauzos; refl.
Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. imperf. Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
PiemēriLīdz bokseru laukumam aizlauzties izdevās tikai ar pārcilvēciskām pūlēm. Uldis Dzintarnieks, kārtībnieku.. saiti ap piedurkni, strādāja dūrēm un elkoņiem, lai kaut cik pabrīvotu ceļu.
Avoti: 1. sējums