iemiet
iemiet -meju, -mej, -mej, pag. -mēju, arī -mienu, -mien, -mien, pag. -mēju; trans.
Iedzīt, iesist (zemē).
PiemēriTur vidū atradās apaļš laukumiņš un laukumiņā iemietas maikstītes.
- Tur vidū atradās apaļš laukumiņš un laukumiņā iemietas maikstītes.
- Arī galdnieks Auziņš.. apstājies pie linu mārka, kur salapojis iemiets jauns vītoliņš.
- Tīrumā iemien mietus, pagalmā zarus.
- Lāčausis iemējis tēvu stāvu zemē.
- Imants stāv kā iemiets sniegā, skatās turp kā apburts, kaut arī Zelma un mamma jau sen pagājušas vārtiņiem garām..
Stabili vārdu savienojumiKā (zemē) iemiets.
- Kā (zemē) iemiets — Zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
Avoti: 3. sējums