izšķilties
izšķilties parasti 3. pers., -šķiļas, pag. -šķilās; refl.
1.Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
PiemēriCālis izšķīlies no olas.
1.1.Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
Piemēri6 mēnešu vecumā bērnam izšķiļas pirmie divi piena zobi apakšžoklī..
Avoti: 3. sējums