Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izšķilt
izšķilt -šķiļu, -šķil, -šķiļ, pag. -šķīlu; trans.
1.Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
PiemēriIzšķilt no šķiltavām uguni.
2.parasti 3. pers.; reti Izperēt.
PiemēriPutni perēkļos jau bijuši izšķilti.
Avoti: 3. sējums