Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trenkties
trenkties trencos, trencies, trencas, pag. trencos; refl.; sar.
Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
PiemēriBet pusdienas un pēcpusdienas vilcieni vispār varētu šeit nepieturēt. Tajā laikā jau pat ogotājām un sēņotājām šeit nav vajadzības trenkties, jo cik nu mežos gara diena..
  • Bet pusdienas un pēcpusdienas vilcieni vispār varētu šeit nepieturēt. Tajā laikā jau pat ogotājām un sēņotājām šeit nav vajadzības trenkties, jo cik nu mežos gara diena..
  • Par nieku šie nebūs tādu gabalu trenkušies.
  • pārn. Šķita, it kā viņa trenktos pakaļ kādai nepiepildītai vēlmei vai arī gribētu apslāpēt sevī kādu gruzdošu sāpi.
Avoti: 7-2. sējums