sadrupt
sadrupt parasti 3. pers., -drūp, pag. -drupa; intrans.
Drūpot sadalīties.
PiemēriUz Mēness nav ūdens, nav atmosfēras un vēja, tādēļ kalnu ieži nesadrūp, kā tas notiek uz Zemes..
- Uz Mēness nav ūdens, nav atmosfēras un vēja, tādēļ kalnu ieži nesadrūp, kā tas notiek uz Zemes..
- Skaidrīte nogrieza maizi. Šķēles vidus izjuka, nokrita uz galda un sadrupa vairākos gabalos.
- Ledus Dižupē bija sadrupis sīkākos gabalos, vietumis mutuļoja trauksmaina straume.
- pārn. Strādnieki samulsa. Mājās tiem bija teikts, ka šeit labi varēšot nopelnīt. Šīs izredzes pamazām sadrupa.
- pārn. Simts mazos sīkos darbos sadrūp diena, Simts mazos sīkos darbos sadrūp mūžs..
Avoti: 7-1. sējums