braukalēt
braukalēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
PiemēriBraukalēt bez vajadzības.
- Braukalēt bez vajadzības.
- Braukalēt apkārt.
- Tad tur ir gan aprēķins: pa Rīgu braukalēt, dienas kavēt!
- ..mazās droškiņās, kurās tikko viens varēja ietupties, [lopu uzpircēji] braukalēja no viena krustceļa uz otru..
Avoti: 2. sējums