iesnains
iesnains -ais; s. -a, -ā
iesnaini apst.
1.Tāds, kam ir iesnas.
PiemēriIesnains bērns.
- Iesnains bērns.
- Ne velti par teicamu tiek uzskatīts nevis tāds bļitkotājs, kas prot no āliņģa izvilināt daudz zivju un mājās atgriezties slapjš un iesnains, bet gan tāds, kurš ver durvis sauss, smaidošs.. un, protams, ar pamatīgiem kuprainiem mugursomā.
1.1.Ar iesnu pazīmēm.
PiemēriKo tad viņš kā pagasta ārsts bija sasniedzis savā mūžā?.. dakterēdams ar sarūsējušām naglām pārdurtas kājas, gripu un iesnainus degunus, - viņš vilka savu nožēlojamo, garlaicīgo dzīvi..
- Ko tad viņš kā pagasta ārsts bija sasniedzis savā mūžā?.. dakterēdams ar sarūsējušām naglām pārdurtas kājas, gripu un iesnainus degunus, - viņš vilka savu nožēlojamo, garlaicīgo dzīvi..
Avoti: 3. sējums