Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesnains
iesnains -ais; s. -a, -ā
iesnaini apst.
1.Tāds, kam ir iesnas.
PiemēriIesnains bērns.
1.1.Ar iesnu pazīmēm.
PiemēriKo tad viņš kā pagasta ārsts bija sasniedzis savā mūžā?.. dakterēdams ar sarūsējušām naglām pārdurtas kājas, gripu un iesnainus degunus, - viņš vilka savu nožēlojamo, garlaicīgo dzīvi..
Avoti: 3. sējums