Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunatklāsme
jaunatklāsme -es, s.; parasti vsk.
Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
PiemēriLielai mākslai allaž raksturīga jaunatklāsme, vajadzība un prasme pateikt kaut ko jaunu, savu, neatkārtojamu..
Avoti: 4. sējums