Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samestaukla
samestaukla -as, s.
Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
PiemēriSāka raisīt samestauklu vaļā.
  • Sāka raisīt samestauklu vaļā.
  • Pjatroks metās to [ķēvi] izjūgt, bet nekādi nevarēja atraisīt saku samestauklu..
Avoti: 7-1. sējums