Ap šo laiku nomira arī Andreja māte... Andrejs skatījās uz visu stīvām, vienaldzīgām acīm. Tik vien ar to viņš nevarēja apradināties, ka tagad mātes trūka.
..pamazām viņš apradinājās ar puteni, sagriezās iešķībi pa vējam, piemiedza acis un dūšīgi soļoja uz meža pusi.