apraibināt
apraibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
PiemēriApraibināt galdautu.
- Apraibināt galdautu.
- Mušas apraibinājušas loga rūtis.
- ..[dievlūdzēja] tup svētbildes priekšā, kas, ar mētrām un papīra pubuļiem [pušķiem] apraibināta, karājas pie sienas aiz galda.
Avoti: 1. sējums