aprādījums
aprādījums -a, v.; pareti
Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
PiemēriPamatots aprādījums.
- Pamatots aprādījums.
- Nevajadzīgi aprādījumi.
- Pagājušā gadsimta pēdējos gadu desmitos kāds vācu zinātnieks.. savā pasaules literatūras vēsturē katru nodaļu iesāka ar aprādījumiem, kādi mati un acis, tumši vai gaiši, bijuši kādas tautas rakstniekiem vispār..
- Lauris viņam [kučierim] atbildēja ar noliedzošu smīnu, kas liecināja, ka tas viņam nepiekrīt, tomēr nevar apgāzt viņa aprādījumus.
Avoti: 1. sējums