apputināt
apputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.parasti 3. pers. Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
PiemēriApputināt braucējus.
- Apputināt braucējus.
- Cauri silam pa smilšaino meža lielceļu.. joņo limuzīns. Tumši zilais lakojums zem pelēko putekļu kārtas vietvietām spīgo kā plānas sniega kārtas apputināts ledus.
2.Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
PiemēriSlaukot meita apputinājusi galdus, krēslus, drēbes.
- Slaukot meita apputinājusi galdus, krēslus, drēbes.
- pārn. Jāzeps [par brāļiem]: Bet milti apputinās viņu prieku, Kā tuksnešputekļi uz ziediem krīt!
3.Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
PiemēriApputināt augļu kociņus.
- Apputināt augļu kociņus.
- Augus ar indīgām vielām lielāko tiesu apputina vai apmiglo.
4.novec. Apputeksnēt.
PiemēriKamenes, lidodamas no zieda uz ziedu, iegūst saldo nektāru un reizē apputina arī āboliņu.
- Kamenes, lidodamas no zieda uz ziedu, iegūst saldo nektāru un reizē apputina arī āboliņu.
- Tikai retos gadījumos no iesētām sēklām izaugs ābele ar tādiem augļiem, kādi bija tie, no kuriem sēklas ņemtas, jo pavasarī ziedi ir apputināti ar citu koku ziedputekšņiem..
Avoti: 1. sējums