Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apputēt
apputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju; intrans.
Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
PiemēriCeļmalas zāle apputējusi.
Avoti: 1. sējums