Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aprādīt
aprādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Pievērst uzmanību (kam), norādīt (uz ko).
PiemēriAprādīt cēloņsakarības.
  • Aprādīt cēloņsakarības.
  • Aprādīt lietas apstākļus.
  • Nepietiekami aprādīt atteikšanās iemeslus.
  • Cik dzīvi vien mācēdams, viņš [tēvs] aprādīja man mana nedarba varbūtējās sekas; tēloja man priekšā, cik nelaimīgus tos ar māti varējis vienā acumirklī padarīt.
  • Savu programmu redakcijas kolēģija un autori aprādījuši krājuma ievadā.
  • Kā jau iepriekšējā nodaļa rāda, mans uzdevums patlaban ir - aprādīt, cik dziļš, stiprs, īsts, organiski ieaudzis ir romantisms Gorkija dabā..
Avoti: 1. sējums