aprakste
aprakste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.jur. Apķīlāšanas akls.
PiemēriMantas aprakste.
1.2.Stāvoklis, kad manta aprakstīta (4), aizliegums ar mantu rīkoties.
PiemēriAtbrīvot mantu no aprakstes.
2.reti Darbība → aprakstīt3.
PiemēriUn izrādās, pašreiz vairs neoreālisma principi, faktu aprakstes, nošķirtu detaļu izstrādāšanas, paņēmiens neapmierina rakstniekus.
Avoti: 1. sējums