aprakstīt
aprakstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
PiemēriAprakstīt tāfeli ar skaitļiem.
1.1.novec. Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu. Izrakstīt.
PiemēriAprakstīt seģenes malas ar košu rakstu.
2.Ar riņķveida kustību izveidot (loku, apli).
PiemēriAprakstīt ar roku plašu apli.
3.Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
PiemēriAprakstīt Āfrikas tautu dzīvi.
3.1.Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes.
PiemēriAprakstīt kāda cilvēka ārieni.
3.2.Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
PiemēriViņa prieks nemaz nav aprakstāms.
3.3.Attēlot (daiļdarbā).
PiemēriŠis pats humānisms, dzīves, cilvēku un dabas mīlestība atrod izteiksmi rūpībā un meistarībā, dāsnajā bagātībā, ar kādu Andrejs Upīts apraksta katru cilvēku, katru lietu un māju, putnu un augu, kas ievirzās viņa mākslas apgaismotajā lokā.
4.jur. Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
PiemēriTad kārtībnieks.. norādīja uz slaido kungu, kurš stāvēja līdzās Līzei: «Tiesu izpildītājs. Viņš sakarā ar miertiesneša spriedumu aprakstīs jūsu mantu.»
Avoti: 1. sējums