aizmaldīties
aizmaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Noklīst no pareizā ceļa.
PiemēriAizmaldīties miglā.
1.1.Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriEs biju aizmaldījies tīri neviļus uz Gravas kalnu pie lielā atvara, kas jau pārklājies ar ledu.
1.2.pārn. Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
PiemēriJurītis uzmanīgi sekoja skolotājas vārdiem, bet tad sāka aplūkot viņas spožās brilles. Beidzot domas aizmaldījās pavisam projām.
1.3.pārn. Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
PiemēriVai nu tīši, vai nejauši viņa [kalpu puiša] acis bieži, bieži vien aizmaldījās uz Silmežu pusi.
Avoti: 1. sējums