uzlāsot2
uzlāsot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
uzlāsēt [2] parasti 3. pers., -lās, retāk -lāsē, pag. -lāsēja; intrans.
Iesākt lāsot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot [1].
PiemēriVēl atvadoties, viņš māja meitenei sveicienus ar baltu lakatu, un viņa sirdī kā kalnu rasa uzlāsoja skumjas, jo no ielejas un kalna pakājes neviens viņam nemāja pretī...
Avoti: 8. sējums