iezvīļoties
iezvīļoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Iesākt zvīļot. Īsu brīdi zvīļot.
PiemēriIezvīļojas zvaigznes.
- Iezvīļojas zvaigznes.
- ..pāri [kalna] virsotnei, kas varena slienas augstu debesīs, izkāpj saule. Sniega lauki iezvīļojas kā milzīgi spoguļi.
Avoti: 3. sējums