sacere
sacere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.parasti vsk. Darbība, process → sacerēt1.
PiemēriDaudziem latviešu literātiem milzis [Staburags] devis ierosmi visdažādākā žanra daiļdarbu sacerei.
- Daudziem latviešu literātiem milzis [Staburags] devis ierosmi visdažādākā žanra daiļdarbu sacerei.
- «Tikai tad, kad atskārtu, ka libretam ir grods dramaturģisks mugurkauls un viss balets var veidoties ar nepārtrauktu emocionālu pulsējumu, uzsāku mūzikas saceri.»
- Gribas atgādināt mūsu republikas komponistiem vairāk pievērsties operas žanram. Dziesmu sacere mūsu komponisti ir daudz dedzīgāki..
2.Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
PiemēriLatviešu glezniecībā kā tradīcija jau ieviesusies stingrība un pārdomātība darba sacere.
- Latviešu glezniecībā kā tradīcija jau ieviesusies stingrība un pārdomātība darba sacere.
- Asprātība.., bet galvenais telpiskās sacerēs ideja; lūk, kas šodien nepieciešams, lai radītu -labu kafejnīcu.
- ..kapu piemineklis veidots citādā sacere - kā sāpēs izskanošs rekviēms, kur pie mātes kājām noslīgst kritušie dēli.
3.pareti Sacerējums1.
PiemēriPar dzīves netaisnībām.. Pauls uzzināja, lasīdams aizliegtās grāmatas. Un nevarēja stilties [rimties], neuzrakstījis par tām pats un neaizsūtījis savas sacerēs Rīgas brīvdomīgās avīzes «Dienas Lapa» redaktoriem..
- Par dzīves netaisnībām.. Pauls uzzināja, lasīdams aizliegtās grāmatas. Un nevarēja stilties [rimties], neuzrakstījis par tām pats un neaizsūtījis savas sacerēs Rīgas brīvdomīgās avīzes «Dienas Lapa» redaktoriem..
Avoti: 7-1. sējums