uzšalkt
uzšalkt parasti 3. pers., -šalc, pag. -šalca; intrans.
1.Iesākt šalkt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
PiemēriTai brīdī uzšalca spēcīga vēja pūsma..
- Tai brīdī uzšalca spēcīga vēja pūsma..
- Uzšalc priedes un aprimst..
- Uzšalca vilnis priekšgalā, skaidrs un dzidrs kā vīru prieks,.. kuģis uzsāka tālo ceļu pretī dzimtenei.
- pārn. Te nu mūsu valodas uzšalc kā ūdenskritums..
- pārn. Metai uzšalca vainas apziņa, jo šoreiz bez īstas vajadzības viņa atstāja līmi.
2.Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtkal gaisā uzšalca raķete, un mēs iegūlāmies mīkstajā sniegā. «Vai bataljona štābs vēl tālu?» viņa jautāja, un es paskaidroju, ka tepat aiz uzkalniņa..
- Atkal gaisā uzšalca raķete, un mēs iegūlāmies mīkstajā sniegā. «Vai bataljona štābs vēl tālu?» viņa jautāja, un es paskaidroju, ka tepat aiz uzkalniņa..
- ..pēkšņi no zemes līdz mākoņiem uzšalca melns naftas fontāns.
- pārn. Tad pēkšņi sāka strinkšķēt ģitāras, svilpot stabules, augstu gaisos uzšalca dziesmas un gaviles.
Avoti: 8. sējums