pārgulēt
pārgulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju; intrans.
1.Guļot pavadīt nakti (kur).
PiemēriPārgulēt siena šķūnī.
- Pārgulēt siena šķūnī.
- Pārguļam baltā viesnīcas istabiņā..
- ..vismīļāk viņš patiesi būtu pārgulējis.. siena gubā, jo naktis turējās vasarīgi siltas.
- Naktij uznākot, noguris un izsalcis zēns kādās mājās palūdza ēst un pārgulēt.
1.1.trans.
Piemēri«Jūs neiesiet projām,» nostājos viņai ceļā. «Pārgulēsiet nakti un paspēsiet gaismā.»
- «Jūs neiesiet projām,» nostājos viņai ceļā. «Pārgulēsiet nakti un paspēsiet gaismā.»
- Nakti Aina atkal pārgulēja uz dīvāna.
- Kādu nakti pārguļu pie vēsturniekiem kopmītnē.
1.2.trans. Guļot pavadīt (laikposmu) – par dzīvniekiem.
PiemēriLīdz ar salu tās [vardes] ielien dūņās, kur pārguļ ziemu.
- Līdz ar salu tās [vardes] ielien dūņās, kur pārguļ ziemu.
Avoti: 6-1. sējums