izspriest
izspriest -spriežu, -spried, -spriež, pag. -spriedu; trans.
1.Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
PiemēriKā jau tas vienmēr bijis Auruciemā, kad jāizspriež svarīgi jautājumi, zvejniekiem līdzi atnākušas arī sievas.
- Kā jau tas vienmēr bijis Auruciemā, kad jāizspriež svarīgi jautājumi, zvejniekiem līdzi atnākušas arī sievas.
- Ir jau vēla nakts. Izspriests gan tā, gan citādi, bet neko prātīgu izdomāt nevar.
2.jur. Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu.
PiemēriIzspriest tiesas sēdē.
- Izspriest tiesas sēdē.
- Izspriest pēc būtības.
- Izspriest lietu pēc lietā esošajiem materiāliem.
- Krimināllietas tiek izspriestas, ievērojot principu, ka visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā..
- Likums nenosaka nekādas priekšrocības ne tēvam, ne mātei [ja tiesa šķir viņu laulību]. Izspriežot šādas lietas, tiesai noteikts paturēt vērā vienīgi bērnu intereses..
- Šādos pagasta nodevu ievākšanas centros feodāļi izsprieda arī tiesu, par ko ņēma speciālas nodevas.
Stabili vārdu savienojumiIzspriest tiesu.
- Izspriest tiesu — novec. Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un izteikt spriedumu.
Avoti: 3. sējums