kombinatorisks
kombinatorisks -ais; s. -a, -ā
1.Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa. Kombinatīvs.
PiemēriKombinatorisks fonēmas variants.
- Kombinatorisks fonēmas variants.
2.Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
Stabili vārdu savienojumiKombinatoriskā loģika.
- Kombinatoriskā loģika — Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
3.Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
PiemēriKombinatoriskā analīze.
- Kombinatoriskā analīze.
Avoti: 4. sējums