zviegt
zviegt zviedzu, zviedz, zviedz, pag. zviedzu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
PiemēriNākamā gada vasarā liels karaspēks, zirgiem sviedzot, gausi virzījās no Rīgas uz Turaidu.
- Nākamā gada vasarā liels karaspēks, zirgiem sviedzot, gausi virzījās no Rīgas uz Turaidu.
- ..kūtī viens pats atstāts, nemitīgi zviedza Lejassmeltēnu Jorģa ērzelis.
- ..Soto tik strauji apturēja zirgu, ka tas zviegdams un sprauslodams saslējās uz pakaļkājām..
2.vienk. Skaļā balsī smieties.
PiemēriTanī brīdī mani sagrāba smiekli.. Tas, protams, bija zemiski no manas puses, nenoliedzu, - zviegt tādā brīdī..
- Tanī brīdī mani sagrāba smiekli.. Tas, protams, bija zemiski no manas puses, nenoliedzu, - zviegt tādā brīdī..
- Liekas, ka nekas tāds jocīgs uz skatuves nenotiktu, bet lejā it visi atkal sāk zviegt smieklos un aplaudē.
- «Bet ir taču mīlestība!» jauns meitēniņš klusi kliedz. Trīs puiši - viens pasmīn, cits klusē, bet trešais kā kutināts zviedz...
Avoti: 8. sējums