zviegt
zviegt zviedzu, zviedz, zviedz, pag. zviedzu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
PiemēriNākamā gada vasarā liels karaspēks, zirgiem sviedzot, gausi virzījās no Rīgas uz Turaidu.
2.vienk. Skaļā balsī smieties.
PiemēriTanī brīdī mani sagrāba smiekli.. Tas, protams, bija zemiski no manas puses, nenoliedzu, - zviegt tādā brīdī..
Avoti: 8. sējums