Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
badīt
badīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti. 3. pers. Strauji grūst (ar ragiem, pieri).
PiemēriGovs bada aitu.
1.1.intrans.
PiemēriGovs badīja aitai.
2.Durstīt Bakstīt.
PiemēriBadīt ar nūju zemi.
2.1.intrans.
Piemēri..lauka malā.. auga usnes, kas neganti dzēla pirkstos un badīja kājās.
Stabili vārdu savienojumiBadīt (biežāk bāzt) acīs.
Avoti: 2. sējums