neklausīgs
neklausīgs -ais; s. -a, -ā
neklausīgi apst.
Nepaklausīgs.
PiemēriUn māte paņem un aiznes Anneli uz rokām.. un nepiemin ne par rīkstēm, ne par neklausīgu bērnu, ne par sabristām kājām, it ne par ko.
- Un māte paņem un aiznes Anneli uz rokām.. un nepiemin ne par rīkstēm, ne par neklausīgu bērnu, ne par sabristām kājām, it ne par ko.
- Vakarā Liena kūtī ilgi nevarēja dabūt govis saitēs. Lība ar Annu jau slauca, kamēr viņa vēl dairījās ap neklausīgo Dūmaļu.
- Kurš tēvs, kura māte gan nevēl laimi savam auklējumam, kaut arī tas būtu pats neklausīgākais pasaulē?
- pārn. Jorens iznāk, iedams pielīdzina neklausīgos matus.
Avoti: 5. sējums