iedaba
iedaba -as, s.
Rakstura, personības iezīmju kopums. Arī raksturs.
Piemēri..vārdi krīt smagi kā vesera sitieni (un šajā valodas ritmā reljefi atklājas šī cilvēka iedaba).
- ..vārdi krīt smagi kā vesera sitieni (un šajā valodas ritmā reljefi atklājas šī cilvēka iedaba).
- Viņam tāda iedaba, ka viņš vienmēr lamājas.
Avoti: 3. sējums