apmulsums
apmulsums -a, v.; parasti vsk.
Rezultāts → apmulst. Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
PiemēriApmulsumā klusēt.
- Apmulsumā klusēt.
- Viņu pārņēma apmulsums.
- Runāt bez apmulsuma.
- Nosarcis un pagalam sakaunējies rāvos pie malas. Apmulsumā nemaz nemanīju, ka biju nosēdies blakus Rasmai..
- Mārtiņš tik lielā pūlī vienmēr sajutās drusku apjucis un neveikls.. Bet apmulsums drīz pārgāja..
Avoti: 1. sējums