Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karakuls
karakuls -a, v.
Karakuljēra āda (parasti kažokāda). Karakulāda.
PiemēriKarakula apkakle.
  • Karakula apkakle.
  • Tāds glauns kungs, karakula apkakle, karakula cepure...
  • Šis kažoks, karakula āda Jau skaidri piecsimt rubļu rāda.
  • ..sudrablapsas, karakuli, sermulīši un kotiki.. - tas viss bija sievietes valstība, viņas daiļuma papildinājums.
Avoti: 4. sējums