Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cehšteins
cehšteins -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
PiemēriPermas periodā tagadējo Kurzemes dienvidu daļu klāja sekla jūra, kas virs augšdevona atstāja savus nogulumus - tīrus kaļķus jeb tā saukto cehšteinu.
Avoti: 2. sējums