pievilgt
pievilgt parasti 3. pers., -vilgst, pag. -vilga; intrans.
1.Piesūkties ar mitrumu, tvaikiem.
PiemēriZirgiem bija grūti, ļoti grūti, kājas sāka slīdēt piemirkušajā zemē, aizjūgs no mitruma pievilga smags..
- Zirgiem bija grūti, ļoti grūti, kājas sāka slīdēt piemirkušajā zemē, aizjūgs no mitruma pievilga smags..
- Gājām pa pievilgušo jūrmalas smilti..
- Drēbes smaga mitruma pievilgušas. Nezin vai diennaktī pie siltas krāsns izžūtu?
1.1.Piesūkties ar smaku (parasti par apģērbu).
PiemēriVienlaikus ar.. pavarda dvakām pievilgušo ikdienas tērpu viņa bija novilkusi arī visu līdz apnikumam pierasto, pelēki garlaicīgo..
- Vienlaikus ar.. pavarda dvakām pievilgušo ikdienas tērpu viņa bija novilkusi arī visu līdz apnikumam pierasto, pelēki garlaicīgo..
- Un tikai tagad, stāvot pie atvērtā drēbju skapja, Artūrs sajuta, ka viņa apģērbs pievildzis ar dezinfekcijas un nevēdidātu telpu dvaku.
Avoti: 6-2. sējums