Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
godkāre
godkāre -es, s.; parasti vsk.
Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
PiemēriSkulte: Mums ir godkāre - padarīt pēc iespējas vairāk savas tautas nākotnes labā. Tā ir sacensības godkāre.
Avoti: 3. sējums