norūgt
norūgt parasti 3. pers., -rūgst, pag. -rūga; intrans.
1.Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriNorūgusi bērzu sula.
- Norūgusi bērzu sula.
- ..saimnieks gatavojās nokāpt pagrabā, lai atvērtu kārtīgi norūguša vīna balonu.
- Patiesībā Ērikam vēders apsāpējies no treknās auna gaļas un vēl nenorūgušā alus.
- pārn. Labai domai ir jānorūgst - Kā sulai, kļūstot par vīnu..
2.Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem). Izrūgt (2).
Piemēri..katra akmens vai koka izgulēta zemes ligzda ir mitra un norūgusi..
- ..katra akmens vai koka izgulēta zemes ligzda ir mitra un norūgusi..
Avoti: 5. sējums