nepasakāms
nepasakāms -ais; s. -a, -ā
nepasakāmi apst.
1.Nol. divd. → pasacīt.
2.Neizsakāms2.
PiemēriNepasakāms skaistums.
- Nepasakāms skaistums.
- «Vai Andrejs ir laimīgs ar Zandu?».. jo vairāk viņš par to domā, jo skaidrāk apjauš kaut kādu vārdos nepasakāmu žēlumu.
- Viss. Tikai daži teikumi. Lietas būtība pateikta. Bet aiz katra vārda slēpās cita, daudz dziļāka būtība, nepasakāma un neaptverama.
- Zila pavasara diena.., taču nepasakāmi grūta.
Avoti: 5. sējums