neizsakāms
neizsakāms -ais; s. -a, -ā
neizsakāmi apst.
1.Nol. divd. → izsacīt.
2.Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
PiemēriNeizsakāms prieks.
- Neizsakāms prieks.
- Neizsakāmas bēdas.
- Neizsakāms daiļums.
- Neizsakāmi karsts laiks.
- Ar neizsakāmu naidu un atriebību sirdī ik dienas uzbrūkam ienaidniekam. Atkarojam pēdu pēc pēdas mūsu zemes.
- «Kāds skaistums! Kāds neizsakāms skaistums!» viņa jūsmoja..
- Artūrs jutas neizsakāmi vainīgs Aijas priekšā, bet līdzēt neko nevarēja.
Avoti: 5. sējums