pēctecīgs
pēctecīgs -ais; s. -a, -ā
pēctecīgi apst.
1.Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
PiemēriPadomju sabiedrības attīstībā iemiesojas pēctecīgie sakari starp visam jaunās pasaules cēlāju paaudzēm..
2.biol. Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
PiemēriPēctecīgas bioloģiskās īpašības.
Avoti: 6-1. sējums