Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
norīdīt
norīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
PiemēriPošķiene: Acis izplēsīsim, ar suņiem norīdīsim... Mēs jūs ar negodu aiztrieksim no mūsu pagasta!
Avoti: 5. sējums