uzbudināt
uzbudināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums1.
PiemēriUzbudināt bērnu.
1.1.intrans.
Piemēri..kafija izplata tīkami uzbudinošu aromātu.
1.2.parasti divd. formā: uzbudināts Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
PiemēriDomīgi viņa raugās savām skaidrajām acīm puisēnā un klausās paļāvīgi viņa ātrajos uzbudinātajos vārdos.
2.fiziol. Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
Avoti: 8. sējums