dienvidrītenis
dienvidrītenis -ņa, v.; parasti vsk.
Dienvidaustrumu vējš.
PiemēriSlēģu klaboņa aiz loga ar katru bridi kļuva skaļāka, dienvidrītenis pieņēmās spēkā.
- Slēģu klaboņa aiz loga ar katru bridi kļuva skaļāka, dienvidrītenis pieņēmās spēkā.
- Vājais dienvidrītenis pret vakaru aprima pavisam..
- Dienvidrītenis uzdzen debesīs biezu mākoņu vālu, smagi un ar stipru vēju sāk krist lielas lietus lāses.
Avoti: 2. sējums