Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dienvidrītenis
dienvidrītenis -ņa, v.; parasti vsk.
Dienvidaustrumu vējš.
PiemēriSlēģu klaboņa aiz loga ar katru bridi kļuva skaļāka, dienvidrītenis pieņēmās spēkā.
Avoti: 2. sējums