atspulgt
atspulgt parasti 3. pers., -spuldz, arī -spulgst, pag. -spuldza, arī -spulga; pareti
1.intrans. Atspulgot1.
PiemēriSaulē atspulgst sniegs.
- Saulē atspulgst sniegs.
- Aiz Mierinu dārza atspulga dīķis blāzmaini svītrainiem ausmas metiem.
- Te [kalnā] bij jauna pasaule. Tā atšķīrās kā grāmata, bezgala tāla un plaša, te atkal sarāvās šaura un maza; te atspulga varena un mirdzoša..
- pārn. Pavisam tas [smaids] nekad nenodzisa, kaut kur - acīs, ap lūpām, varbūt zoda iedobumā - paglabājās kāds atstars no tā, lai pēc brīža atkal atspulgtu dzidri un silti.
2.intrans. Atspulgot2.
PiemēriNoejošās saules vizma atspulgst logā.
- Noejošās saules vizma atspulgst logā.
2.1.pārn. Izpausties (sejā, acīs) – par pārdzīvojumiem.
PiemēriSejā atspuldz prieks.
- Sejā atspuldz prieks.
- Vaibsti viņas [aktrises] sejā nepārgrozījās. Bet acīs atspuldza savāda iekšēja kvēle..
Avoti: 1. sējums