izrausties
izrausties -raušos, -rausies, -raušas, pag -raušos; refl.
1.Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrausties no gultas.
- Izrausties no gultas.
- Rudins izrausās no smilšu un akmeņu kaudzes un noņēma no kakla granātas.
- No otra pajūga izrausās sprigans večuks sarkaniem vaigiem.
- Tobrīd reizē ar mani Gaiziņā uzrāpās tikai viens «Moskvičs». No tā izrausās seši alpīnisti..
1.1.Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrausties cauri krūmiem.
- Izrausties cauri krūmiem.
Avoti: 3. sējums