uztrausties
uztrausties -traušos, -trausies, -trausās, pag. -trausos; refl.
1.Uzrausties1.
PiemēriUztrausties uz vezuma.
- Uztrausties uz vezuma.
- Uztrausies augšā [kraujā], biju nosvīdis slapjš kā žurka... Par Golgātas augstumu nemāku sacīt, bet tik stāvs tas kalns noteikti nebija.
- ..svešais ir pieslējis kāpnes kaltes pažobelei un pa tām uztrausies uz jumta.
- Viņš [zēns] pinas piešos, traušas un nevar uztrausties dragūna pievestā, dīžājošā zirgā.
2.Uzrausties2.
Piemēri..viņš.. uztrausās stāvus un panāca mani..
- ..viņš.. uztrausās stāvus un panāca mani..
- Viņš uztrausās kājās un devās uz ciemu, vairs nenogriezdamies no ceļa..
- Pamodies uztrausās gultā sēdus.
Avoti: 8. sējums