sprands
sprands -a, v.
Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū.
Piemēri..vietām aug tādas mastu priedes, ka sprandā sāpe iemetas, uz galotnēm skatoties..
- ..vietām aug tādas mastu priedes, ka sprandā sāpe iemetas, uz galotnēm skatoties..
- Klusi kunkstu kā kucēns, aiz spranda pacelts. Bet mani nežēlo.
Stabili vārdu savienojumi(No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.).
- (No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.) vienk. — 1. Nosisties.2. Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- Apgriezt sprandu idioma — vienk. Nogalināt.
- Dabūt pa sprandu vienk. — 1. Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.2. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Dot (arī sadot, gāzt) pa sprandu idioma — vienk. Fiziski pārmācīt. Sist, piekaut.
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda idioma — vienk. Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Sprandu lauzējs idioma — vienk. Kauslis. Arī cīkstonis.
Avoti: 7-2. sējums