Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hazāri
hazāri -u, v.
hazārs -a, v.
hazāriete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Tjurku nomadu ciltis, kas no 5. līdz 10. gadsimtam dzīvoja PSRS Eiropas daļas dienvidaustrumu apgabalos.
2.arī vsk. Šo cilšu piederīgais.
Avoti: 3. sējums