Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
senvieta
senvieta -as, s.
Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
Piemēri1874.-1876. gadā Cēsīs dzīvojošajam senatnes mīļotājam grāfam Kārlim Zīversam izdevās Vidzemē uziet akmens laikmeta mītnes Riņķukalnā un Zvejniekos pie Burtnieku ezera un senu pāļu mītni Āraišu ezerā. Visas šīs senvietas arheologus saista vēl šodien.
Avoti: 7-1. sējums